PVC iepakojuma plēve ir termoplastisks materiāls, kas galvenokārt sastāv no polivinilhlorīda (PVC), kas sajaukts ar piedevām, piemēram, stabilizatoriem un smērvielām; to plaši izmanto pārtikas iepakojumā un citās nozarēs. To raksturo augsta izturība, laika apstākļu izturība, ķīmiskā stabilitāte un liesmas slāpētājs. Lai gan tas ir piemērots videi, kurā nepieciešama oksidācijas izturība un izturība pret stiprām skābēm, tai ir ierobežota tolerance pret koncentrētu sērskābi un koncentrētu slāpekļskābi.
PVC ir amorfs materiāls. Praktiskā pielietojumā materiālā bieži tiek iekļauti stabilizatori, smērvielas, apstrādes palīglīdzekļi, krāsvielas, trieciena modifikatori un citas piedevas. PVC piemīt liesmas slāpētājs, augsta izturība, laika apstākļu izturība un lieliska izmēru stabilitāte. Tam ir spēcīga izturība pret oksidētājiem, reducētājiem un stiprām skābēm. Tomēr tas ir jutīgs pret koroziju, ko izraisa koncentrētas oksidējošas skābes, -piemēram, koncentrēta sērskābe un slāpekļskābe-, un tas nav piemērots lietojumiem, kas saistīti ar saskari ar aromātiskiem ogļūdeņražiem vai hlorētiem ogļūdeņražiem. Apstrādes laikā kušanas temperatūra ir kritisks parametrs; nepareiza kontrole var izraisīt materiāla sadalīšanos. PVC ir sliktas plūsmas īpašības un šaurs apstrādes logs. Augstas-molekulāras-PVC ir īpaši grūti apstrādājams (bieži vien ir nepieciešamas smērvielas, lai uzlabotu plūsmu), tāpēc parasti tiek izmantotas zemas{11}}molekulāras{12}}masas. PVC saraušanās ātrums ir diezgan zems, parasti svārstās no 0,2% līdz 0,6%.